- Tiesības.info - http://www.tiesibas.info -

Nodokli nesamazinās – iedzīvotāji pamet valsti

timthumb

Plānotā iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana, ņemot vērā ministriju vēlmes un ģeopolitisko situāciju, nav iespējama, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pausto atbalsta politiķi. Lielāks ieguldījums nevienlīdzības mazināšanai būtu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana. Tikmēr apmēram 23% Latvijas darbspējīgo cilvēku mazo algu dēļ darbu plāno meklēt ārzemēs.

Vēl pirms Laimdotas Straujumas pirmās valdības Finanšu ministrija solīja, ka ik gadu iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) samazinās par vienu procentpunktu, raksta portāls NRA.lv [1]. Šajā gadā šis solījums tika izpildīts un no 24% tika samazināts līdz 23%. Saskaņā ar solīto nākamajā gadā tam vajadzētu sarukt līdz 22%, taču aizvien pārliecinošāk izskan ideja, ka IIN nākamgad nesamazinās.

Arī Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs neslēpj, ka no IIN samazināšanas ir jāatsakās. «Ņemot vērā lielo ministriju vēlmju sarakstu, nevar atteikties no budžeta ieņēmumiem,» saka I. Rimšēvičs, piebalsojot premjerministrei.

Attaisnojot IIN nesamazināšanu, uz ministriju lielo apetīti atsaucas arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

«Jāņem vērā jaunās neatliekamās iniciatīvas, drošības jautājumiem vien nepieciešami

100 miljoni, pensiju indeksācijai un citām Labklājības ministrijas vajadzībām nepieciešami vēl kādi pieci miljoni, vēl ir pedagogu algas un veselības jautājumi. Kopā tā ir nopietna summa, bet viens procentpunkts no IIN ir apmēram 60 miljoni eiro neieņemtas naudas. Vai mēs to varam atļauties?» jautā politiķis.

K. Šadurskis ir arī pārliecināts, ka IIN samazināšana nesniegs vēlamos rezultātus iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Pēc viņa domām, rezultatīvāk būtu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, kas nozīmētu, ka mazākajām algām vispār netiktu piemēroti nodokļi, bet lielākajām, piemēram, no 1500 eiro mēnesī, ar nodokļiem tiktu aplikta visa alga. «Šāds risinājums arī neradītu ietekmi uz fiskālo telpu,» uzsver K. Šadurskis.

Šādu nostāju, atgādinot par ģeopolitisko situāciju un ministriju vajadzībām, atbalsta arī budžeta komisijā strādājošais Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars un Nacionālā apvienība tās līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa personā.

IIN iesaldēšanu neatbalsta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras uzmanības centrā vienmēr bijušas pašvaldību vajadzības. Ņemot vērā, ka ZZS ir lielākais pašvaldībās pārstāvētais spēks, šī partija nelabprāt uzklausa runas par IIN samazināšanu, jo tādējādi samazinās arī pašvaldību budžetu ieņēmumi, no kuriem daļu veido tajās pierakstīto iedzīvotāju IIN. Tajā pašā laikā ZZS apzinās aizsardzības spēju stiprināšanas nepieciešamību.

«IIN daļa ir absolūti nozīmīgs pašvaldību finanšu avots. Tāpēc esam dilemmas priekšā. Šīs abas lietas [aizsardzība un pašvaldību budžeti] neapšaubāmi ir svarīgas, lai tik vienkārši izlemtu, kuru ziedot otras risināšanai,» saka ZZS frakcijas vadītājs.

Savukārt iedzīvotāji ir pretējās domās un, protestējot pret mazajām algām, grasās doties labāka atalgojuma meklējumos, pametot valsti.

Pēc vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CVOnline veiktā pētījuma Baltijas valstīs, vislielākais darba ņēmēju īpatsvars, kas gada laikā ieplānojis doties strādāt uz ārzemēm, ir prognozējams Latvijā. Gandrīz katrs ceturtais jeb 23% Latvijā aptaujāto šā gada laikā plāno pamest Latviju. Turpretī Lietuvā 17%, bet, Igaunijā 13% aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs.

Galvenie iemesli, kādēļ respondenti izlēmuši doties strādāt uz ārzemēm, ir neapmierinātība ar darba samaksu Latvijā, nespēja atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu un vēlēšanās iegūt starptautisku pieredzi.

Minimālā darba atlīdzība par vienu stundu pēc nodokļu atvilkšanas pasaulē (USD)

Austrālija 9,54

Luksemburga 9,24

Beļģija 8,57

Īrija 8,46

Francija 8,24

Nīderlande 8,20

Jaunzēlande 7,55

Vācija 7,19

Kanāda 7,18

Lielbritānija 7,06

ASV 6,26

Koreja 5,85

Japāna 5,52

Slovēnija 5,14

Izraēla 4,87

Grieķija 4,42

Portugāle 4,41

Polija 3,59

Turcija 3,49

Slovākija 2,99

Čehija 2,84

Ungārija 2,58

Igaunija 2,49

Čīle 2,22

Latvija 1,46

Meksika 1,01

Avots: OECD

Jānis Lasmanis