Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Mēģina sagrabināt naudu auklēm

1

Pēc valdības paziņojuma, ka no nākamā gada privātajiem bērnudārziem būs jāatvadās no valsts līdzfinansējuma, to pašu var attiecināt arī uz privātajām auklēm. Līdzfinansējumu nesaņems tās bērnu pieskatītājas, kas reģistrētas Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā un strādā legāli. Valstij nav naudas. Toties ir atrasti līdzekļi «aukļu pakalpojuma sniedzēju kvalitātes kontrolei» un aukļu reģistra uzturēšanai 2016. gadā, raksta portāls NRA.lv.

Tikmēr vecāki ir nesaprašanā, vai varēs atļauties algot auklīti, jo līdz šim valsts līdzfinansēja 142 eiro mēnesī. Pārējo piemaksāja vecāki. Arī auklītes nav pārliecinātas, ka viņām turpmāk būs darbs un nauda, ja vecāki pateiks, ka bērnu pieskatīšana viņiem izmaksā pārāk dārgi. Vai arī viss notiks tāpat kā līdz šim, tikai nelegāli.

Labklājības ministrijā pieļauj – varbūt auklītēm naudu meklēs pašvaldības. Pašvaldība atbilstoši budžeta iespējām var nodrošināt līdzfinansējumu privātai auklei, bet tā nav obligāta prasība, un arī līdz šim visas pašvaldības tā nedarīja. Ķekavas novada domes mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka nākamgad pašvaldības plānotais atbalsts aukles pakalpojuma apmaksai būs 161,74 eiro mēnesī. Ropažu novadā tas ir 86 eiro mēnesī. Piemēram, Rīgā līdz šim privāto auklīšu pakalpojumi netika apmaksāti.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir paziņojusi, ka pašvaldības turpinās maksāt par bērnu uzturēšanu privātajos bērnudārzos. Tomēr par auklīšu darba apmaksu runāts netiek. Latvijas Pašvaldību savienībā vēl apkopo pašvaldību viedokļus. Lai varētu saņemt valsts līdzfinansējumu, potenciālajām auklītēm bija jāiztērē ne mazums naudas un laika. Prasības bija un ir ļoti stingras. Auklēm jāpierāda, ka nav izdarījušas, piemēram, vardarbīgus noziegumus, noziegumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī jāuzrāda apliecība par prasmēm sniegt pirmo palīdzību. Ja nav iegūta vidējā profesionālā pedagoģiskā vai augstākā pedagoģiskā izglītība, tad topošajai auklei jāmācās īpašos kursos ne mazāk kā 40 klātienes stundu apjomā. Tas viss – par savu naudu, nemaz nerunājot par dažādu izziņu vākšanu. Ak, jā, bez derīgas sanitārās grāmatiņas nekāda bērnu auklēšana netiks pieļauta.

Lai aukle varētu reģistrēties kā bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, tai vispirms kā individuālajam komersantam vai kā saimnieciskās darbības veicējam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, bet pēc tam – Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).

Tikai no šā gada 12. augusta stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu. Tajos nedaudz mīkstinātas higiēnas prasības auklēm – ņemot vērā, ka bērna pieskatīšana pārsvarā notiek aukļu dzīvesvietās, turpmāk viņām nebūs jānodrošina garderobes ar individuālajiem skapīšiem katram bērnam un administrācijas telpas. Tāda pretimnākšana.

Tikmēr aizvadītajā nedēļā Demogrāfisko lietu padomes sēdē tika nolemts, ka jāturpina privāto aukļu pakalpojuma reģistrēšana un uzraudzība, un šim nolūkam nākamā gada valsts budžeta ietvaros ir piešķirts finansējums Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai aukļu pakalpojuma sniedzēju kvalitātes kontrolei. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija plāno nodrošināt turpmāku IKVD darbu aukļu reģistra uzturēšanā.

***

UZZIŅAI

2014. gada beigās bija reģistrēti 1229 aukļu pakalpojuma sniedzēji, kas ir par 77 procentiem vairāk nekā

2013. gadā, kad reģistrs tika ieviests. Šobrīd ir reģistrētas 1700 aukles.

Antra Gabre

 

Pievienot komentāru