autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Levitu aicina neizsludināt “valsts aizsardzības mācību” likumu

Partija “Progresīvie” iebilst pret 3. decembrī Saeimā pieņemto likumu “Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi”, saskatot likumā un tā pieņemšanas procesā demokrātijas riskus un nevēlamu izglītības militarizāciju.

Partija vēstulē Levitam aicina neizsludināt likumu, jo likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi. Ar to aizsardzības resors mēģina mākslīgi monopolizēt pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu izglītības sistēmā, ko jau tagad veic jaunatnes nevalstiskās organizācijas (NVO).

Tiek norādīts, ka ar likumu esošajā redakcijā vidusskolas izglītība tiek pakļauta militarizācijas riskam, ieviešot obligāto valsts aizsardzības kursu, kuru drīkstēs vadīt tikai profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri. Būtiski atzīmēt, ka vairākas valdības gadiem ilgi nav izpratušas jaunatnes organizāciju nozīmi un pienesumu, kā arī nav veltījušas resursus jaunatnes pilsoniskās izaugsmes atbalstam. Šo novārtā atstāto valsts politiku nevar aizstāt ar nule pieņemto likumu esošajā redakcijā.

“Aicinām Valsts prezidentu izmantot Satversmē iekļautās tiesības un nodot likumprojektu otrreizējai izskatīšanai Saeimā, lai nodrošinātu likuma atbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem un lai tiktu pieņemti atbilstoši likuma grozījumi. Pieņemot likumu esošajā redakcijā, mēs veidojam precedentu: ignorējam labas pārvaldības principus valstiski svarīgu jautājumu lemšanā, neproporcionāli iejaucoties izglītības procesā,
ieviešam izglītības programmu, kas esošajā redakcijā ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību aizsardzības konvencijas un Satversmes pamatprincipiem, nepievēršam pietiekamu uzmanību visaptverošas civilās aizsardzības un kopējās drošības veicināšanai, iesaistot visus jomas dalībniekus. Mēs atbalstām visaptverošu Nacionālo drošības koncepciju, kur būtiska vieta ir civilās aizsardzības nodrošināšanai un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, kā arī Valsts aizsardzības mācības anotācijā noteiktos virsmērķus, taču esam pret šādu lēmumu pieņemšanas praksi. Demokrātiskas sabiedrības nekad jauniešu kustības neveido ar likumu, bet veicina jauniešu brīvprātīgo kustību atbalstu un tās iesaista valstij svarīgu izglītojošo programmu veidošanā,” pausts vēstulē.

Tiek norādīts, ka likumprojekta izstrādes laikā netika ievēroti labas pārvaldības principi, klaji ignorējot NVO (1, 2) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) (3) priekšlikumus, kā arī Aizsardzības ministrijas (AM) amatpersonai maldinot deputātus un sabiedrību par NVO dalību likumprojekta tapšanā (4).

Piemēram, 2. lasījumā pieci no pieciem IZM parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikumiem, kurus atbalstījušas NVO, tika pilnībā noraidīti (5), turpretim pilnībā vai daļēji atbalstīti visi aizsardzības ministra Arta Pabrika un viņa partijas biedru priekšlikumi. Šī ir nepieņemama aizsardzības resora politizēta iejaukšanās izglītības procesā, izmantojot likumdevēja institūciju un ignorējot tieši iesaistītās kompetentās puses. Tikpat nepieņemams ir bijis aizsardzības ministra A. Pabrika kunga jau 2020. gada vasarā izteiktais ultimāts – “ja valsts aizsardzības mācībai tiks likti šķēršļi, būs jāatjauno obligātais dienests” (6).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, noskaidrojot Satversmes 110. pantā noteikto pamattiesību saturu, ir jāņem vērā ANO Bērnu tiesību konvencija (turpmāk – Konvencija ; sal. sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004‑02‑0106 11. punktu ). Tāpat jāņem vērā arī Konvencijas papildu protokoli, kam Latvija ir pievienojusies, konkrētajā gadījumā – Konvencijas papildu protokols par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos (turpmāk – Papildprotokols ).

Atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas preambulas 7. apsvērumam bērniem jābūt pilnīgi sagatavotiem dzīvei sabiedrībā un jābūt audzinātiem ANO Statūtos proklamēto ideālu garā, jo īpaši miera, cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā. Saskaņā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvērumu dalībvalstis par savu mērķi ir izvirzījušas arī bērnu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos. Turklāt, atbilstoši Papildprotokola 2. pantam, dalībvalstis nodrošina, lai 18 gadu vecumu nesasniegušas personas netiktu piespiedu kārtā vervētas to bruņotajos spēkos, kas savukārt ir tiešs jaunsardzes pienākums. Mūsu ieskatā, pieņemot tiesisko regulējumu, kas tieši skar bērnu vai bērnus, būtībā nav veikts tā ietekmes uz bērnu izvērtējums, šis tiesiskais regulējums neatbilst Konvencijas 3. panta 1. punktam un izrietoši arī Satversmes 110. pantam.

Bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos jāmazina, tostarp īstenojot pasākumus, kas novērš propagandas vai aktīvas rekrutēšanas iespēju skolās vai to tuvumā un aizsargā bērnus skolas vidē ( sk.: UN Children’s Fund (UNICEF). The Paris Principles. Principles and Guidelines on Children Associated with Armed Forces or Armed Groups. 2007, p. 22. Atrodams: https://www.refworld.org/docid/465198442.html .). Bērnu apmācīšana militārajā mācībā, tostarp darbībās ar ieročiem, šaušanā un lauka kaujas iemaņās, būtībā ir bērnu iesaistīšana bruņotajos spēkos un ir pretrunā Papildprotokola 2. pantam. Tādējādi Likumprojektā paredzētā valsts aizsardzības mācības apguve neatbilst arī Satversmes 110. pantam.

Likumprojekta ietekme uz bērniem vērtēta kontekstā ar patriotisma un saliedētības veicināšanu, kā arī valsts visaptverošas aizsardzības sistēmas izveidi ( sk. Ziņojuma 3. lpp. un 12. Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu ). Tomēr nekonstatējam, ka Likumprojekta ietekme uz bērniem būtu vērtēta kontekstā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvērumā pausto mērķi par bērnu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos.

Patriotismu un pilsoniskumu nevar iemācīt obligātās mācību programmās, bet valsts var izvēlēties uzticēties skolotājiem un viņus atbalstīt, sniegt atbalstu jaunatnes organizācijām un veicināt šo organizāciju sadarbību ar izglītības iestādēm līderības, pilsoniskās apziņas, patriotisma un kritiskās domāšanas vecināšanā, apmācībai krīzes situācijās un dažādu dzīvei nepieciešamu iemaņu apguvē.

“Mēs atbalstām Valsts aizsardzības mācības saturā izvirzītos ideālus un virsmērķus, taču esam pret šāda veida lēmumu pieņemšanas gaitu, kas demokrātiskā sabiedrībā neatbilst labas pārvaldības principiem. Nevalstisko organizāciju un Izglītības un zinātnes ministriju ignorējošs necaurskatāms lēmumu process, kā rezultātā tiek pieļauta nekvalitatīva un netālredzīga likuma pieņemšana un kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām un Satversmi, ir nepieņemams. Iepriekš minēto iemeslu dēļ aicinām jūs neizsludināt likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”, to atdodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai,” pauž partija.

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru