Saeima 17.decembrī pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, paredzot mehānismu kredītņēmēja un pirmā kreditora aizsardzību situācijā, kad kāda salīdzinoši neliela parāda dēļ piedziņa tiek vērsta pret ieķīlātu nekustamo īpašumu.

„Daudzi cilvēki krīzes laikā nonākuši situācijā, kad nevar samaksāt ne hipotekāro kredītu, ne citus parādus. Ir gadījumi, kad salīdzinoši neliela blakus parāda dēļ piespiedu kārtā tiek pārdots īpašums, kam uzlikta hipotēka, un cilvēki faktiski nonāk uz ielas,” norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Patlaban, lai nezaudētu vismaz daļu no hipotekārā aizdevuma, bankas ir spiestas pievienoties šādām citu kreditoru prasībām.

Komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka tiesu izpildītājs uz vienu gadu atliek piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, ja kreditors, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebildīs pret nekustamā īpašuma pārdošanu. Šāda norma ieviesta uz krīzes laiku, un piedziņas vēršanu varēs atlikt ne vēlāk kā līdz 2012.gada beigām.

Lai veicinātu finanšu resursu ātrāku atgriešanos tautsaimniecībā, likums paredz uzlabot nekustamā īpašuma piespiedu izsoļu procedūru. Līdzšinējo trīs izsoļu vietā turpmāk tiks organizētas tikai divas. Pirmajā izsolē solīšana sāksies no īpašuma novērtējuma summas, bet otrajā sākuma cena būs 75 procentu apmērā no pirmās izsoles sākumcenas. Tāpat saīsināti termiņi, kādos izziņojama nekustamā īpašuma izsole.

Likums paredz paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Tādējādi tiks risināta situācija, kad tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušiem cilvēkiem ir teju vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai.

Piedziņu turpmāk nevarēs vērst uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu mirušā laulātājam, valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par zaudējuma atlīdzību, kā arī uzturlīdzekļiem tādā apmērā, kāds jāmaksā vecākiem vai Valsts uzturlīdzekļu garantiju fondam.

Arī turpmāk piedziņu nevarēs vērst uz pašvaldību izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, atlaišanas pabalstu un apbedīšanas pabalstu. Piedziņu joprojām būs iespējams vērst uz ienākumus, kas aizvieto pabalstus, piemēram, bezdarbnieka vai slimības pabalstu.

Likuma grozījumi arī paredz, ka, vēršot piedziņu uz pensijām un pabalstiem, pēc ieturējuma veikšanas izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas patlaban ir 45 lati.