Salīdzinot ierosināto maksātnespējas procesu skaitu 2009.gadā ar 2008.gadu, Lursoft secina, ka  2009. gadā tas pieaudzis par 70,2%.

Kā jau Lursoft  ir norādījis iepriekšējos statistikas apskatos, ļoti straujš maksātnespējas procesu skaita pieaugums bija vērojams arī gadu iepriekš, taču pieauguma tempi nebija tik strauji- 2008.gadā - 59.2%. 

Turklāt, 2008.gada sākuma rezultātus iespaidoja jaunā Maksātnespējas likuma stāšanās spēkā un Lursoft finansētās un izstrādātās Maksātnespējas reģistra sistēmas ieviešana. Iepriekš vēsturiski vislielākais maksātnespējas procesu skaits Latvijā bija sasniegts 2003.gadā (1586), bet tad tas nebija tik daudz saistīts ar ekonomisko situāciju, bet gan ar juridiskiem cēloņiem. Daudzi uzņēmumi nepārreģistrējās Komercreģistrā, tādēļ tie bija jālikvidē. Savukārt, kreditori- pārsvarā Valsts ieņēmumu dienests, ierosināja maksātnespējas procesus pret visiem nepārreģistrētiem uzņēmumiem, kuri bija palikuši parādā nodokļu maksājumus, tai skaitā arī pret tādiem, kuru nodokļu parāds visdrīzāk bija VID norēķinu sistēmas kļūdas- procesi bija ierosināti arī 2 santīmus parādā esošiem uzņēmumiem.

2009.gadā kopumā bija ierosināti 2786 (1637 2008.g)maksātnespējas procesi, to skaitā 49 (ieviests no 1.7.2009) ārpustiesas TAP procesi un 28 (2008.g. -13)tiesiskās aizsardzības procesi (TAP). Visstraujāk – 35x reizes 2009.gadā ir pieaudzis ierosināto maksātnespējas skaits fiziskām personām (148 -2009.g., 4-2008.g.)

Atšķirībā no vairuma pirmskrīzes procesiem, kuros maksātnespējas ierosināšana vairāk bija saistīta ar nelieliem uzņēmumiem, pēdējos 2 gados vairums no šajos procesos iesaistītām komercsabiedrībām un privātpersonām iepriekš ir bijušas ekonomiski aktīvas. Pēc Lursoft datiem, procesos iesaistīto uzņēmumu kopējais apgrozījums 2008.gadā pārsniedza 2.1 miljardu latu (kopējais visu vairāk kā 74tūkst ekonomiski aktīvo Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2008.g. pārsniedza 35 miljardus latu) un tie nodarbināja vairāk kā 45 tūkstošu strādājošo.

Diemžēl, jāsecina, ka lielā mērā ne tik daudz krīzes dēļ, kā valsts nesaprātīgās nodokļu politikas dēļ 2009.gadā maksātnespējas procesos iesaistītas ne tikai „uzpūstās” ar nekustamo īpašumu tirdzniecību saistītās firmas, bet arī jomas, kas uzskatāmas par tehnoloģiski attīstītām, ražojošām un eksportspējīgām.

Piemēram, maksātnespējas procesos iesaistīti vairāk kā 10 lieli un vidēji uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir izdevējdarbību. Vairums šo uzņēmumu ir aprīkoti ar modernu iespiedtehniku un spēj ražot kvalitātes ziņā eksportspējīgu produkciju. Diemžēl, drastiskais 4x palielinātais PVN nodoklis šiem uzņēmumiem kombinācijā ar ekonomisko krīzi gada vidū ir novedis pie šo uzņēmumu nespējas savlaicīgi norēķināties ar kreditoriem. Tāpat, jāsecina, ka nodokļu politikas pilnīgā pretruna savulaik politiķu paustajam atbalstam tādai inovatīvai un tehnoloģiskai jomai kā informācijas tehnoloģijas, novedušas pie maksātnespējas arī daudzus IT jomas uzņēmumus. Turklāt, ja nekustāmā īpašuma spekulāciju joma joprojām ir lielā mērā „ofšorizēta”, tad IT programmizstrādes jomā nodokļu slogs jau iepriekš bija viens no augstākajiem (IT produkti bieži tiek radīti no „0”, līdz ar to pat PVN faktiski šiem uzņēmumiem uzskatāms par „apgrozījuma nodokli”).

Diemžēl, nerēķinoties ar realitāti, un neanalizējot situāciju kaimiņvalstīs, ierēdniecība ar politiķu atbalstu, palielināja 2009.g. gan PVN, gan ar 2010.g. gandrīz uz pusi palielināja arī nodokļus autoriem (no 15% uz 26%). Rezultātā, 2010.gadā sagaidāms, ka pieaugs maksātnespējas procesu skaits, kurā iesaistīti ar inovatīvām jomām saistīti uzņēmumi, kā arī tādi eksportspējīgi pakalpojumu uzņēmumi, kas saistīti ar tūrisma industriju.

Lielākie uzņēmumi savu darbību pārcels uz valstīm, kuras ir ieinteresētas šādu uzņēmumu attīstībā un piedāvā nevis palielinātu nodokļu slogu kombinācijā ar nekonkurentspējīgu valsts birokrātisko procesu, bet tieši pretēji- visdažādākā veida bonusus. Piemēri nav tālu jāmeklē,- piemēram, būtisku atbalstu uzņēmumu inovatīvu uzņēmumu pārreģistrācijai un darbībai piedāvā Somija.