Lai gan laika apstākļi šopavasar nav bijuši labvēlīgākie zemeņu audzēšanai un ogu raža šogad gaidāma knapāka nekā pērn, šogad vietējās zemenes maksā lētāk nekā pērn. Latvijā audzēto zemeņu cenu nokauj gan devalvētais Polijas zlots, gan Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja.

Rindā tikai pēc lētākām

Zemeņu pārdevēji Rīgas centrāltirgū sāk rosīties jau no agra rīta. Pārdevēji cilā ogu pilnās kastes, kārto svarus un sāk gaidīt pirmos pircējus. Tā kā Latvijā audzētās zemenes tikai nesen sākušas sārtoties, pārdošanai atvestās vēl nav sarkanas kā Polijā audzētās māsas, toties tās ir daudz lielākas un aromātiskākas. Arī cena ir augstāka. Tomēr šogad par vietējām ogām tiek prasīta daudz pieticīgāka maksa nekā pērn. Skaistas, lielas un saldas ogas no Šķēdes pagasta zemnieku saimniecības Purmaļi ceturtdien varēja nopirkt par 1,35 latiem kilogramā, un tās ne ar ko nebija sliktākas par tām, ko cits saimnieks centās pārdot par 1,70 latiem kilogramā. Pērn šajā pašā laikā vietējo ogu kilograms maksāja no 1,60 līdz 4,50 latiem kilogramā. Lai gan šogad zemenes ir lētākas nekā pērn ap Jāņiem, rindas veidojas vien pie tiem zemeņu pārdevējiem, kas savu no Polijas ievesto preci pārdod par 50 santīmiem kilogramā. Pircēju pievilināšanai vairāki zemeņu pārdevēji ogas no Polijas pārdeva par 0,99 latiem vai 0,98 latiem kilogramā. No Lietuvas atvestās maksāja aptuveni 1,10 latus kilogramā, raksta NRA.lv

Pat neraugoties uz augstāku cenu, pērn rīdzinieki vairāk pirkuši zemenes un mazāk skatījušies uz cenu, Neatkarīgajai atzina zemeņu pārdevēja no Bauskas, kas savu preci bija salikusi plastmasas kastītēs, lai ogas nesaspiežas. Lai gan zemeņu sezona vēl nav beigusies, viņa jau šaubījās, vai pie tik zemām cenām maz atmaksājoties nodarboties ar zemeņu audzēšanu un pārdošanu. Šogad zemeņu cenu uz leju spiežot gan Polijas zemeņu zemās cenas, gan arī pircēju zemā maksātspēja.

"Pērn cilvēki zemenes pirka kastēm un groziem, bet tagad lielākoties tikai pa kilogramam. Iepriekšējos gados dažreiz pat bija izveidojusies rinda, lai nopirktu manas audzētās zemenes, bet tagad rindas var redzēt tikai pie pavisam lētajām ogām," atzina pārdevēja.

Festivāls gardēžiem

To, vai tirgū nopirktās ogas tiešām audzētas Latvijā vai Lietuvā, kā apgalvo pārdevēji, pilnīgi precīzi zināt nevar. Visdrošākais – iegādāties tās no pašiem saimniekiem vai uz vietas saimniecībā.

Šodien Latvijas Augļkopju asociācija pie tirdzniecības centra Spice organizē Latvijas zemeņu festivālu, kura mērķis ir palielināt pārdošanas apjomu Latvijas zemnieku audzētajām zemenēm un popularizēt zemenes kā veselīga uztura pamatu, stāstīja Latvijas Augļkopju asociācijas speciāliste Madara Āboliņa.

"Nedēļā pēc Līgo svētkiem, īstajā zemeņu laikā, būs iespējams iegādāties svaigas Latvijā audzētas zemenes no 30 dažādiem augļkopjiem, piedalīties dažādās atrakcijās ar zemeņu ēšanu, svēršanu un lielākās zemenes tālmešanu un vinnēt gardas balvas – zemenes," stāstīja M. Āboliņa.

Pēc viņas teiktā, šis neesot labākais zemeņu gads. Tā kā pavasarī bija ilgstošs sausums un lietus daudzviet Latvijā uzlija tikai pirms Jāņiem, uz lielu zemeņu ražu šogad neesot ko cerēt. Tieši šā iemesla dēļ uz festivālu šodien nedevās daļa zemeņu audzētāju. Tajā pašā laikā cena, par kādu iespējams pārdot vietējās zemenes, ir daudz zemāka nekā pērn. M. Āboliņa to skaidro ar lielo daudzumu lēto ievesto ogu.

"Šogad izskatās, ka nekāds lielais bizness ar zemenēm nesanāks," atzina M. Āboliņa.

Zemeņu lielvalsts

Polijas zlota devalvācija, kas uzlaboja Polijas eksportspēju, ir sāpīgi trāpījusi Latvijas zemeņu audzētājus.

Ik gadu Eiropas Savienībā (ES) pārdošanai tiek izaudzēts vairāk nekā miljons tonnu zemeņu, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) dati. No tām trīs ceturtdaļas tiek pārdotas svaigā veidā. Zemeņu audzētāju lielvalstīs Spānijā un Polijā tiek iegūti aptuveni 40 procenti kopražas.

Polijā zemeņu ražošanai ir ilga vēsture, jo ogas tradicionāli audzētas augu rotācijā ar graudaugiem, rapšiem, sakņaugiem, pākšaugiem un kartupeļiem. Salīdzinājumā ar citām kultūrām, zemenes dod vislielāko peļņu, secinājis LVAEI. Pēdējo 20 gadu laikā zemeņu platības valstī svārstījušās no 38 000 hektāru līdz 66 000 hektāru. Pēc zemo cenu perioda 2004./2005. gada sezonā daudzi fermeri bija pārtraukuši ražošanu. Tādējādi turpmākajās sezonās kopraža samazinājās. Polijā ir apmēram 100 000 zemeņu ražotāju, kuru vidējais saimniecības lielums ir 0,36 hektāri. Polija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā lielākā daļa saražoto zemeņu nonāk pārstrādē.